1. Saida mak FDCH (Fundo de Desenvolvimento do Capital Humanu) ?

Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano (FDCH) harii ka estabelese ho Lei  Parlamentu Nasionál, ne’ebé halo aprovasaun ba Orsamentu Jerál Estado (OJE) ho no 1/2011 iha 14  Fevreiru 2011, husi Artigu 7o to’o Artigu 9o no mós termus previstos iha Artigu 32o husi Lei  Parlamentu Nasionál no 13/2009, 21 Outubru  2011, ne’ebé ko’alia kona ba instrumentu atu konsentra hotu kompeténsia sira hodi determina, finansia no implementa polítika tomak governu nian ligadu ba dezenvolvimentu kualifikasaun, formasaun no kapasitasaun ba rekursus ka kapitál umanu iha Timor-Leste.

FDCH mós Regulamentado husi Dekretu-Lei no 12/2011, 23 Marsu, alteradu no repúblikadu  ho Dekretu-Lei (DL) nº 11/2015, 03 Juñu (iha dokumentu ne’e sei refere barak liu ba DL ne’e) no mós regula iha Diploma Ministerial no 9/2011, 13  Abríl, ne’ebé aprova  “Rejimentu Internu no Prosedimentu sira ba execução do Conselho de Administração do Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano (CA- FDCH)”, hanesan entidade ne’ebé responsavel ba jestaun no administrasaun ba fundo ne’e. CA-FDCH hetan apoiu husi Secretariado Técnico ida, ne’ebé dezempeña servisu espesializadu atu halo koordenasaun téknika ho órgaun governu ne’ebé iha nesesidade atu dezenvolve programa no projetu sira ba dezenvolvimentu kapitál umanu tuir areas kompeténsia ida-idak. (DL artigu 6º).

2. Objetivu Estabelesimentu husi FDCH ?

Objetivu jerál ba estabelesimentu FDCH mak:

“Atu dezenvolve planu rekursu umanu nasionál hodi suporta ba dezenvolvimentu nasionál iha areas oin-oin, hadi’a di’ak liu tan planu, jestaun no implementasaun programa no mós garante lala’ok programa ho ninian ezekusaun orsamentu públiku ne’ebé transparente ho despeza Governu ninian relasiona ho kustu sira ba formasaun, bolsa estudu no programa sira ba dezenvolvimentu rekursus umanus iha Timor-Leste”.

Espesifikamente, haktuir Artigu 2o iha Dekretu-Lei FDCH nian, estabelesimentu Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano iha ninian objetivu hodi harii hanesan mós atu:

  • Asegura jestaun finanseiru ba investimentu públiku iha area formasaun no dezenvolvimentu rekursu umanu nasionál;
  • Garantia seguransa ba negosiasaun, asinatura ba akordu sira no projetu plurianuais;
  • Mantén verbas orsamentu ne’ebé prevé ba FDCH iha final tinan fiskál ho objetivu atu garantia kontinuidade programa no projetu formasaun.

Promove transparénsia no responsabilidade liu husi mekanizmu no prosedimentu relatóriu no prestasaun servisu sobre prosesu ezekusaun programa formasaun no projetu dezenvolvimentu kapitál umanu.

3. Programa Pilares saida de'it mak FDCH iha ?

Ho indikadores jerais atu FDCH bele alkansa ninian objetivu no metas rasik, tuir mai, parte ida importante liu mak sei deskreve programa prinsipál sira ka programa pilares iha Secretariado do FDCH, hodi nune’e, bele ajuda dezenvolve Planu Asaun Anuál (PAA) no mós Planu Servisu Operasionál  (PSO) ba Semanál no mensal ka trimester ho ninian kalendáriu ba implementasaun.

Iha mós Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Rekursus Humanus (PEDRH) sei hakerek iha dokumentu ketak ida hodi deskreve detallu liu kona ba planu iha setór ne’e iha ámbitu mós ba dezenvolvimentu ba rekursus umanus ne’ebé mak koordena hamutuk ho setór públiku no mós privadu ba to’o tinan 2030.

Espesifikamente ba dokumentu prosedimentu no mekanizmu jerál Secretariado do FDCH nian ne’e, iha programas pilares ne’en (6) ne’ebé sai hanesan atividade prinsipál  hodi responde ba ejijénsia kona-ba nesesidade iha ámbitu dezenvolvimentu rekursus umanus iha Timor-Leste. Programa pilares 6 sei deskreve hanesan tuir mai:

4. Nusa mak mosu atrazus wainhira atu halo pagamentu ba benefisiarius ka Instituisaun ne’ebé fornese formasaun sira ?


Problema atrazu iha pagamentu iha FDCH tanba razaun lubuk ida :

1.) Proposta hatama husi Linhas Ministeriais (LM) sempre hatama mai Secretariado do FDCH tarde;

2.) Dala barak dokumentu sira la kompletu no tenke devolve fali ba LM sira, hanesan: Kontratu Tékniku, Kódigu vendor, la tuir regras  aprovizionamentu,  montante  orsamentu husi invoice la hanesan ho montante ba pedidu pagamentu no  etc;

3.) Atu halo kódigu ‘Vendor’ sei lori tempo, no dala barak Secretariado do FDCH rekomenda beibeik ba LM sira katak tenke lori iha Pen-Drive ka USB naran benefisiarius ne’ebé liu ema na’in 10, atu Ministériu Finansas bele kria Kódigu Vendor lalais, atu nune’e fasil ba Secretariado do FDCH hodi halo Commit no halo Obligation;

4.) Falta mós pesoál iha Secretariado do FDCH no mós iha Ministériu Finansas atu responde ba pagamentu sira ne’ebé barak. Maibé ida ne’e, hahú rezolve ona;

5.) Koñesimentu husi Pontu Fokál sira husi LM la dun forte no dala barak difikulta ba Secretariado do FDCH atu komunika ka transmite loloos informasaun ba LM sira atraves de Pontu Fokál;

5. Mekanizmu saida mak Secretariado do FDCH halo, atu suporta pagamento labele atraza ba bolseiro sira iha rai li'ur?


Sekretariado do FDCH hahu ona:

1.) Halo ka kria ona Matadalan (Manual Guidelines) ne’ebé mós deskreve kona ba SOP (Standard Operations Procedures) ne’ebé kompletu hamutuk ho durasaun tempo (Timeframe) ba prosesu pagamentu ne’ebé  hala’o, haktuir Dekretu Governu no 01/2015 iha artigu 140;

2.) Kria “Check Lists” ida ne’ebé kompletu ho kritéria hotu ne’ebé presiza ba prosesu pagamentu;

3.) Jestaun ba bolsa sei konsentra iha Secretariado do FDCH ho koordenasaun diretamente ho Adido Edukasaun ka Embaixadas RDTL sira iha nasaun ita nia bolseiru sira estuda hela ba.

Secretariado do FDCH iha ona eskritóriu foun ne’ebé ho kondisaun ne’ebé sufisiente, hanesan matadalan no tarefa servisu ne’ebé klaru, espasu  servisu  hodi nune’e bele aumenta tan funsionáriu  iha parte Sistema de pagamento, no mós bele fasilita di’ak liu tan atendementu jerál & pagamentu, no mós ajuda ona LM sira atu bele rejista kódigu ‘Vendor’ loloos antes halo pagamentu.

6. Sera que Secretariado do FDCH iha poder atu deside hodi fó Bolsas de Estudo ba ema, liu-liu ba graduados husi EPD ?

Antes ne’e, Secretariado do FDCH laiha podér atu deside kandidatu sira ba Bolsa de Estudu husi EPD, Ministériu  Edukasaun (ME) mak iha kompeténsia. Programa ba Bolsa de Estudu hotu tenke liu husi konkursu ida ho notas mínimu 14, haktuir polítika no regras  husi ME nian. Desizaun ne’e, mai mós husi S.E. Primeiru Ministru katak, se mak atu ba estuda ka atu kontinua kursu ba nivel do Ensinu Superior tenke iha notas Sekundáriu di’ak no pasa iha konkursu ba selesaun  maibé iha  loron 3  Outubru 2016 Conselho de Administracão do Fundo de Desenvolvimento do  Capital Humano (CA-FDCH) ne’ebé kompostu husi S,E, Kay Rala Xanana Gusmão atuál Ministru  Planeamentu no  Investimentu Estratéjiku (MPIE ) ne’ebé hanesan mós Prezidente CA-FDCH ho  nia membru permanente na’in lima hanesan   Ministra Finanasas ,  Ministru Edukasaun,  Ministru Justisa, Ministru Petróleu no Rekursus Minerais no Sekretáriu Estadu Polítika Formasaun Professional no Empregu SEPFOPE halo aprovasaun dahuluk hodi fó espasu ba FDCH atu jere Bolsa estudu dahuluk iha tinan 2017  ba Kombatentes no Veternus nian oan hamutuk na’in 52 atu ba hala’o sira nia estudu iha Indonézia.

7. Saida mak FDCH halo durante ne’e hodi responde ba problema sira ne’ebé akontese ?

1.) Halo ona rekrutamentu ba pesoál foun sira  tanba ne’e to’o iha 2017 pesoál iha Secretariado do FDCH iha ona funsionáriu hamutuk 54.

2.) Harii ona estrutura ne’ebé ho nia deskrisaun servisu ne’ebé klaru no hein aprovasaun final husi CA-FDCH;

3.) Harii ona Seksaun Aprovizionamentu hodi bele halo koordenasaun no hadi’a prosesu aprovizionamentu ba asuntu FDCH nian;

4.) Hetan ona espasu fatin servisu iha INFORDEPE (EX-UNAMET) ba Seksaun Planu peskiza no Fiskalizasaun  (SEPPEFI), no iha Fatuhada (Edifisiu MPIE) ba areas Seksaun Sistema Pagamentu (SISPA) , Seksaun Aprovizionamentu no Lojistiku (SEAPLO) Seksaun Jestaun Sistema informasaun ( SEGESI) Koordenadór no  Administrasaun  rekursus umanus internu (CARHI)  no Gabinete Secretário Executivo do FDCH;

5.) Agora daudaun hala’o Estudu Avaliasaun no Estudu Mapeamentu ba Rekursu Umanu Nasionál:

Serve hanesan informasaun, razaun prinsipál ba orsamentu ki’ik aprovadu ba tinan 2017 no tansá orsamentu jerál estadu aprovadu ba 2017 hamutuk $27.2 miloens. Razaun seluk maka Conselho Administrasaun Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano–CA-FDCH), ne’ebé Prezidente Konsellu maka lidera, fó instrusaun ba Secretariado Técnico FDCH atu hala’o atividade prinsipál rua fundu nian :

  1. Sekretariadu Tékniku FDCH sei hala’o avaliasaun ida kona-ba impaktu nasionál ba atividade hotu-hotu ne’ebé FDCH finansia hela dezde 2011 to’o 2014, ho orsamentu totál ne’ebé gasta ona $144,4 milloens. Ideia maka avalia rezultadu sira programa global no oinsá impaktu iha instituisaun, hanesan ba ema timór-oan; no
  2. Hanesan mandatu ida husi Sekretariadu FDCH atu fornese nia konsellu ba CA kona-ba dezenvolvimentu rekursu umanu nasionál país nian, Sekretariado sei hala’o estudu kle’an ida kona-ba prioridade sira ba rekursus umanus iha setór públiku no privadu hodi servisu hamutuk ho setór indústria hotu-hotu atu prodús lista prioridades ba CA-FDCH atu bele iha referénsia prévias ba foti desizaun no estabelese prioridade sira iha setór ba tinan-tinan mai bazeia ba Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál ne’ebé Primeiru Ministru emite ona.

6.) Finaliza ona website, atu públiku mós bele iha asesu hodi hetan informasaun kona ba FDCH nia programa no atividade sira ne’ebé la’o hela ou la’o tiha ona. Sei halo iha lian tolu (3): Tetun, Portugues no Inglés.

8.Rezultadu no impaktu durante ne’e mak saida?

Konsege aselera prosesu pagamentu ba benefisiariu sira, konsege akredita membru sira husi instituisaun estadu no ajénsia estadu nian hamutuk 37. Prodús ona livru avaliasaun ba rezultadu programa sira FDCH nian durante ne’e, prodús mós livru Mapeamentu no Analize dadus rekursusu umanus ba setór públiku iha Timor-Leste, prodús ona Giaun bolsa estudus no Giaun formasaun, Komesa jere direita programa bolsa estudu dahuluk iha tinan 2017 ne’ebé oferese ba Kombatentes no Veternus nian oan hamutuk ema na’in 52 ne’ebé atu hahu hala’o estudu iha Indonézia.

9.Planu ba Futuru no Mekanizmu FDCH ?

Kontinua firme atu sai nu’udar entidade dezenvolvimentu kapital ka rekursus umanus ne’ebé forte hodi kontribui no reforsa dezenvolvimentu Timor-Leste haktuir objetivu sira PEDN 2011-2030.

Sei fó apoiu maka’as ba dezenvolvimentu rekursus humanus individu no organizasaun hodi apoiu estado RDTL ho dezempeña servisu ne’ebé ho kualidade haktuir prioridade nasaun nian, atu responde ba politíka estadu, nessesidades povo no merkadu traballu nian iha Timor-Leste.

Secretario Executivo FDCH sei halo mudansa ba estrutura no fó oportunidade ba funsionáriu hotu-hotu  atu bele iha formasaun iha  lingua, hadi’a kualidade iha verifikasaun, pagamentu, monitorizasaun  no dadus ba benefisiariu sira, haforsa estrutura liu husi Diploma Ministerial , buka espasu servisu ne’ebé luan no komfortavel ba hotu-hotu  atu dezempeña servisu di’ak liu tan.