Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano (FDCH) hari’i liu husi Lei nu. 1/II, 14 Fevereiru 2011, ne’ebé aprova Orsamentu Jerál Estadu ba 2011, no hanesan Fundu Autonomu, bazeia ba artigu 2. numeru 4 Lei nu. 1/2022, 3  de Janeiru Orsamentu Jeral Estadu 2022. Kona-ba Orsamentu no Jestaun Finanseira.

Kriasaun ba Fundu ida ne’e haree liu ba nesesidade kapasitasaun no dezenvolve rekursus umanus nasionais bazeia ba nesesidade Timor-Leste nian, ne’ebé permiti investimentu ida ne’ebé sériu no adaptadu, ho posibilidade hodi planeia, jere no ezekuta programas plurianuais, nesesidade ida ba dezenvolvimentu programas formasaun ba durasaun ne’ebé naruk no kontinuidade ba programa sira iha tinan ne’ebé naruk.

Estrutura CA-FDCH

Bazeia ba artigu 5.o Dekretu-Lei n.o 13/2020, 15 Abril, Conselho de Administração do FDCH (CA-FDCH) kompostu husi Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku (MPIE),Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura (MESCC), Ministru Finansas, Ministru Justisa, Ministru Petróleu no Minerais no Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE).Ho nune’e, estrutura ba Conselho de Administração (CA-FDCH) iha ninian kompozisaun mak hanesan:

  1. Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku (MPIE) nudár Prezidente ba CA-FDCH
  2. Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura Membru Permanente ba CA-FDCH
  3. Ministra Finansas – Membru Permanente ba CA-FDCH;
  4. Ministru Justisa– Membru Permanente ba CA-FDCH;
  5. Ministru Petróleu no  Minerais – Membru Permanente ba CA-FDCH no
  6. SEFOPE – Membru Permanente ba CA-FDCH

Kompeténsia sira CA- FDCH

Conselho de Administração do FDCH (CA-FDCH), haktuir iha kapítulu II artigu no 6, Dekretu-Lei FDCH nian maka :

  1. Aprova planu asaun anual Fundu nian
  2. Aprova proposta orsamentu anual Fundu nian
  3. Aprova planu aprovizionamentu anual Fundu nian
  4. Aprova relatóriu atividades anual Fundu nian
  5. Aprova relatóriu kontas anual Fundu nian
  6. Aprova relatóriu anual aprovizionamentu Fundu nian
  7. Aprova programas, projetus no atividades seluk ne’ebé atu finansia husi Fundu, no mós estimativa ba kustu sira, bazeia ba prioridades ne’ebé estabelese husi Konsellu Ministrus.
  8. Aprova opsaun sira ba finansionamentu kada programa no projetu ne’ebé atu finansia
  9. Autoriza pagamentus no despezas tomak ne’ebé realiza husi Fundu

CA-FDCH bele delga ba Diretór Ezekutivu kompeténsia sira ne’ebé prevista iha alínea g) to’o i) husi artigu 6.o Dekretu-Lei n.o 13/2020, 15 Abril, ne’ebé reflete iha parágrafu anteriór.

Funsionamentu CA-FDCH nian

Regula iha artigu  7.o Dekretu-Lei n.o 13/2020, 15 Abril, Funsionamentu ba CA-FDCH nian, hanesan tuir mai ne’e:

  1. CA-FDCH reúne, ordinariamente, tinan ida dala ida, no bainhira konvoka husi Prezidente liu husi ninia inisiativa rasik ka liu husi rekerimentu maioria husi ninia membru sira.
  2. Diretór Ezekutivu konvokadu hodi partisipa mós iha reuniaun sira CA-FDCH nian, maibé laiha direitu ba votu
  3. Bele mós konvoka entidade sira seluk hodi partisipa iha reuniaun sira CA-FDCH nian, maibé laiha direitu ba votu, no sempre konsidera katak sira nia partisipasaun ne’e relevante
  4. CA-FDCH bele deit delibera bainhira direitu votu mai husi metade husi ninia membru sira ne’ebé partisipa
  5. CA-FDCH delibera liu husi maioria simples husi ninia membru sira ne’ebé prezente, Prezidente maka iha votu kualidade
  6. Karik falta, auzénsia ka impedimentus ruma husi Prezidente, Prezidente dezigna ninia substitutu entre restante membru sira CA-FDCH nian
  7. Deliberasaun sira CA-FDCH nian fundamenta no hakerek iha ata, ne’ebé elabora husi Diretór Ezekutivu.

Entidade ne’ebé responsavel ba operasaun tomak iha Fundo ne’e mak Conselho de Administração

Baze Legal

Haktuir iha artigu 8.o Dekretu-Lei n.o 13/2020, 15 Abril, ba ezersísiu kompeténsia CA-FDCH nian, CA-FDCH hetan apoiu husi Secretariado Técnico do Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano, dezignadu nudár Secretariado Técnico.

Iha IX Governu Konstitusionál, Sekretariadu Tékniku -Fundo de Desenvolvimento do Capital
Humano tutela iha MPIE haktuir ba lei organika IX Governu Konstitusionál no iha lei organika MPIE Númeru 68/23 14 Setembru 2023 iha artigu 6 númeru 2 alinea d, Sekretariado Tékniku-FDCH nu’udar instituisaun indireita ba MPIE.

Regula iha artigu 9.o Dekretu-Lei hanesan, kompeténsia Secretariado Técnico nian maka hanesan tuir mai ne’e:

  1. Presta apoiu tékniku no administrativu ba CA-FDCH
  2. Koordena, akompaña no avalia teknikamente programa bolsa estudu hotu-hotu ne’ebé destinadu ba ema hirak ne’ebé laiha vínkulu ba Administrasaun Públika
  3. Artikula ho Komisaun Funsaun Públika (CFP) no ho Institutu Nasionál Administrasaun Públika (INAP), finansiamentu no implementasaun ba programas no projetus formasaun funsionárius públikus, no mós akompaña no monitoriza programa no projetu sira
  4. Asesora teknikamente CA-FDCH iha avaliasaun ba relevánsia projetu sira ne’ebé atu dezenvolve, no mós kona-ba nesesidade sira kona-ba ninia implementasaun
  5. Koordena no apresia preliminarmente projetu sira ne’ebé propostu ba Fundu no submete ba apresiasaun CA-FDCH nian
  6. Elabora programa no projetu sira ne’ebé aprovadu husi CA-FDCH
  7. Dezenvolve mekanismu nesesáriu sira ba definisaun projetu sira kona-ba bolsas estudu no formasaun téknika iha rai-laran no iha estranjeiru
  8. Promove elaborasaun ka revizaun ba lejislasaun aplikável iha matéria bolsas estudu nian
  9. Koordena prosedimentu sira ba abertura konkursu, selesaun pur méritu, atribuisaun bolsas, no mós prosedimentu seluk ne’ebé prevista iha lejislasaun sira ne’ebé aplikável iha matéria bolsas estudu.
  10. Promove elaborasaun ka revizaun ba lejislasaun ne’ebé aplikável ba bolseiru sira, ho objetivu atu inkorpora mekanismu sira ba akompañamentu no forma sira ba avaliasaun ba sira nia atividades.
  11. Presta ka fó apoiu ba CA-FDCH iha opsaun sira ba finansiamentu investimentu públiku iha formasaun no dezenvolvimentu rekursus umanus nasionais
  12. Dezenvolve prosedimentu sira ne’ebé garante seguransa iha negosiasaun no asinatura akordus, programas no projetus plurianuais
  13. Elabora relatóriu sira prestasaun kontas kona-ba ezekusaun programas no projetus Fundu nian
  14. Mantém arkivu ida ba atas reuniaun CA-FDCH nian
  15. Hala’o tarefa sira seluk ne’ebé determina husi lei, regulamentu ka determinasaun husi superiór.

Estabelese iha artigu 10.o Dekretu-Lei hanesan, Secretariado Técnico diriji husi Diretór Ezekutivu FDCH, nomeadu liu husi rejimi komisaun servisu, tuir Lei, ho durasaun mandatu tinan 4, renovável dala ida deit ho períudu ne’ebé hanesan.

Artigu 12.o Dekretu-Lei n.o 13/2020, 15 Abril, prevé estrutura orgánika-funsionál Secretariado Técnico nian hanesan tuir mai ne’e:

  1. a)Diresaun Nasionál ba Planu, Peskiza, Monitorizasaun no Fiskalizasaun;
  2. b)Diresaun Nasionál ba Koordenasaun no Ezekusaun Programas no Projetus no Jestaun ba Sistema Informasaun;
  3. c)Diresaun Nasionál ba Servisus Pagamentus;
  4. d)Diresaun Nasionál ba Administrasaun, Finansas no Rekursus Umanus; no
  5. e)Diresaun Nasionál ba Aprovizionamentu.

Diresaun Nasionál sira diriji husi Diretór Nasionál, tuir rejimi kargus diresaun no xefia administrasaun públika no imediatamente subordina ba Diretór Ezekutivu.

Objetivu no funsaun ba estabelesimentu FDCH

Objetivu jerál ba estabelesimentu FDCH nian mak:

“Atu dezenvolve planu rekursu umanu nasionál hodi suporta ba dezenvolvimentu nasionál iha area oin-oin, hadi’a  di’ak liu tan planu, jestaun no implementasaun programas no mós garante lala’ok programa ho ninian ezekusaun orsamentu públiku ne’ebé transparente ho despeza governu ninian relasiona ho Kustu sira  ba formasaun, bolsa estudu no programa sira  ba dezenvolvimentu rekursus umanus iha Timor-Leste”.

Espesifikamente, haktuir Artigu 2o iha Dekretu-Lei FDCH nian, estabelesimentu Fundo Desenvolvimento do Capital Humano iha ninian objetivu hodi harii hanesan mós atu:

  • Asegura jestaun finanseiru ba investimentu públiku iha area formasaun no dezenvolvimentu rekursu umanu nasionál;
  • Garantia seguransa ba negosiasaun, asinatura ba akordu sira no projetu plurianuais;
  • Mantén verba sira orsamentu ne’ebé prevé  ba FDCH iha final tinan fiskál ho objetivu atu garantia kontinuidade programa no projetu formasaun;
  • Promove transparénsia no responsabilidade liu husi mekanizmu no prosedimentu relatóriu no prestasaun servisu sobre prosesu ezekusaun programa formasaun no projetu dezenvolvimentu kapitál umanu.

 

Vizaun:

“Sai nu’udar entidade dezenvolvimentu kapitál ka rekursus umanus ne’ebé forte hodi kontribui no reforsa dezenvolvimentu Timor-Leste haktuir objetivu PEDN 2011-2030”.

Misaun:

“Kontribui ba dezenvolvimentu rekursus umanus indivídu no organizasaun hodi apoiu estadu RDTL ho dezempeña servisu ne’ebé ho kualidade haktuir prioridade sira nasaun nian, atu responde ba polítika estadu, nesesidade povu no merkadu traballu nian iha Timor-Leste”.

Valor sira:

KUALIDADE

K: Knar atu haforsa rekursus umanus iha Timor-Leste;

U: Unidade iha implementasaun ho parseiru sira tomak;

A: Armoniza balansu hodi fó oportunidade ba timoroan sira atu aprende no estuda;

L: Lao tuir regra sira no padraun baze legal ne’ebé iha;

I: Iha espíritu nasionalizmu no patriotizmu atu serbí estadu no povu;

D: Dirije, koordena no jere planu no orsamentu FDCH ho di’ak;

A: Asaun konkretu iha planu, orsamentasaun, fornese dadus no fó impaktu rezultadu programas;

D: Dalan atu hametin objetivu PEDN 2011-2030 ba setór rekursus umanus;

E: Ekilibra no halo ligasaun entre entidade hotu iha Setór Públiku , Privadu no komunidade tomak.